Reizēm pietiek tikai ar parastiem āboliem, lai pagatavotu kaut ko tik gaisīgu, kas atgādina bērnības garšu. Šis deserts ir īsts glābiņš brīžos, kad mājās nav ne olu, ne krējuma, bet gribas ko īpašu pie tējas.
Vēlā rudens un ziemas mēnešos ābolu grozs mājās parasti ir pilns, un bieži vien gribas pagatavot ko vieglāku par ierasto ābolmaizi. Reizēm gadās, ka mājās nav ne krējuma, ne olu, bet kādu saldumu pie tējas tomēr kārojas. Šī recepte ir īsts atradums, jo parasti āboli tajā pārvēršas neticami gaisīgā, baltā mākonītī, kas burtiski kūst uz mēles.
Kāpēc āboli sāk putoties
Daudzi domā, ka gaisīgu desertu var dabūt tikai tad, ja pievieno saputotu saldo krējumu vai olu baltumus. Tomēr ābolos ir dabisks pektīns, kas pie noteiktas temperatūras un mehāniskas apstrādes pats spēj radīt brīnišķīgu struktūru. Šis deserts ir ne tikai lēts un vienkāršs, bet arī ļoti viegls kuņģim, jo tajā nav nekādu lieku taukvielu.
Viss noslēpums slēpjas pareizā ābolu sagatavošanā. Tiklīdz tie ir izsutināti mīksti un sāk tikties ar mikseri, notiek neliela maģija – masa kļūst gaiša un palielinās apjomā. Pievienojot nedaudz želatīna, šīs putas kļūst stabilas un stingras, atgādinot kaut ko starp zefīru un ļoti maigu uzpūteni.
Precīzas sastāvdaļas (vairākām porcijām)
Lai deserts izdotos tieši tāds, kādu to solām, vislabāk izvēlēties saldus un aromātiskus ābolus. Ja āboli ir ļoti skābi, vienkārši būs jāpieliek nedaudz vairāk cukura.
Saldie āboli: 8 vidēja izmēra augļi.
Cukurs: 2 ēdamkarotes (var pielikt vairāk, ja gribas saldāku).
Citrona miziņa: no viena neliela citrona (tikai dzeltenā daļa).
Želatīns: 20 grami (tas ir viens standarta iepakojums).
Ūdens: pavisam nedaudz, lai uzbriedinātu želatīnu.
Gatavošanas gaita soli pa solim
Šis process neprasa stundām ilgu stāvēšanu pie plīts, taču katram solim ir nozīme, lai deserts būtu tiešām maigs un bez kunkuļiem.
1. Ābolu sagatavošana un sutināšana
Sāciet ar to, ka ābolus kārtīgi nomazgājiet un nomizojiet. Noteikti izņemiet serdes un sagrieziet augļus lielākos gabalos. Lieciet tos karstumizturīgā traukā. Vislabāk un ātrāk āboli izsutinās mikroviļņu krāsnī – pie maksimālās jaudas (ap 800 W) tie būs gatavi 15 minūtēs. Pa vidu vienu reizi ieteicams tos apmaisīt, lai visi gabaliņi paliktu vienmērīgi mīksti. Ja mikroviļņu krāsni neizmantojat, ābolus var izsautēt katliņā ar pavisam nedaudz ūdens uz lēnas uguns.
2. Masas atdzesēšana un pirmā kulšana
Kad āboli ir kļuvuši pilnīgi mīksti, tiem ir jālauj pilnībā atdzist. Tas ir svarīgi, jo auksta masa putojas labāk. Kad masa ir atdzisusi, pievienojiet cukuru un smalki sarīvētu citrona miziņu. Tagad ņemiet talkā blenderi un kuļiet ābolus aptuveni 5–7 minūtes. Masa kļūs par viendabīgu, gludu biezeni.
3. Želatīna pievienošana un galvenā kulšana
Kamēr āboli dzesējās, želatīnu aplejiet ar nelielu daudzumu ūdens un ļaujiet tam uzbriest. Pēc tam to uzmanīgi uzsildiet (bet nevāriet!), līdz tas pilnībā izkusis. Ielejiet želatīnu ābolu masā. Tagad sākas pats svarīgākais posms – kulšana ar mikseri. Kuļiet ar lielu ātrumu vismaz 8–10 minūtes. Jūs redzēsiet, kā biezenis sāk mainīt krāsu uz sniegbaltu un kļūst neticami gaisīgs.
4. Pasniegšana un atpūtināšana
Šādu desertu var baudīt uzreiz, kamēr tas ir kā gaisīgas putas, bet vislabāk to salikt skaistos stikla trauciņos vai glāzēs. Lai tas “sēstos” un kļūtu par īstu desertu, ielieciet to ledusskapī uz 15–20 minūtēm. Pirms pasniegšanas varat pārkaisīt ar kanēli vai dekorēt ar kādu piparmētras lapiņu.
Noderīgi padomi izcilam rezultātam
Pat visvienkāršākajā receptē ir daži sīkumi, kas palīdz sasniegt restorāna cienīgu rezultātu.
Ābolu mizas: Nemēģiniet sutināt ābolus ar mizām, pat ja tie ir no pašu dārza. Mizas neļaus masai kļūt tik gaisīgai un vienmērīgai. Tikai pilnīgi tīrs mīkstums dos to “mākoņa” sajūtu.
Temperatūras nozīme: Želatīnu nedrīkst uzvārīt, jo tad tas zaudē savas īpašības. Tiklīdz tas ir izkusis un kļuvis caurspīdīgs, tas ir gatavs pievienošanai.
Cukura daudzums: Ja izmantojat tādus ābolus kā “Antonovka”, cukuru vajadzēs vismaz trīs vai četras karotes. Ja tie ir saldi ziemas āboli, cukuru var likt pavisam maz vai neizlikt vispār, ja garšo dabisks skābumiņš.
Garšas dažādība: Citrona miziņa šajā receptē ir obligāta, jo tā noņem ābolu biezeņa “smagumu” un padara desertu svaigu. Ja gribas ko neparastāku, kulšanas laikā var pievienot nedaudz vaniļas cukura.
Kāpēc šis deserts patīk ikvienam
Šī recepte ir lieliska ar to, ka tajā nav nekādu “slēpto” sastāvdaļu. Tas ir praktisks veids, kā palutināt bērnus vai mazbērnus ar kaut ko veselīgu, jo šādā veidā viņi apēd veselu ābolu, nemaz nemanot. Cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma šis deserts ir īpaši piemērots, jo tas nav ne trekns, ne smags, un to ir ļoti viegli pagatavot pat tad, ja nav lielas iedvesmas ilgi darboties virtuvē.
Tas ir brīnišķīgs piemērs tam, ka garšīgam ēdienam nav jāmaksā dārgi un nav jāsatur desmitiem produktu. Pietiek ar dārza āboliem un nedaudz laika, lai radītu kaut ko tādu, par ko viesi vēl ilgi prasīs recepti. Galu galā – vislabākās lietas bieži vien ir tās vienkāršākās.
